Mazākumtautību izglītības iestāžu likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likuma 1. pantā un Vispārējās izglītības likuma 1. pantā definētajiem terminiem. (2) Bez tam likumā ir lietoti šādi termini: mazākumtautības izglītības iestāde Ц izglītības iestāde, kuras uzdevums ir izglītības procesa veidošana nodrošinot mazākumtautības etniskās un kultūras identitāti, mazākumtautības valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību, kā arī pie mazākumtautībām piederošu personu integrācija Latvijas sabiedrībā (variants: mazākumtautību izglītības iestādes programma Ц <Е>) 2. pants. Likuma mērķis šā likuma mērķis ir veicināt un reglamentēt mazākumtautību izglītības iestāžu izveidošanos, darbību un ilgtermiņa attīstību ar nolūku saglabāt un pilnveidot mazākumtautību izglītības, valodas un kultūras tradīcijas. 3. pants. Mazākumtautību tiesības uz izglītību (1) Valsts nodrošina mazākumtautībām vienlīdzīgas iespējas iegūt visu pakāpju izglītību, veicina zināšanu apguvi par mazākumtautību kultūru, vēsturi, reliģiju un valodu, kā arī atbalsta pie mazākumtautībām piederošo personu vēlmes iegūt izglītību dzimtajā valodā. (2) Valsts un pašvaldību finansētās mazākumtautību izglītības iestādes īsteno pašu izvēlētas mazākumtautību izglītības iestāžu programmas, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. 4. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības pakāpes, izglītības veidi, izglītības mērķgrupas, izglītības ieguves formas un izglītības dokumenti Mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības pakāpes, izglītības veidus, izglītības mērķgrupas, izglītības ieguves formas un izglītības dokumentus nosaka Izglītības likuma 5. pants, 6. pants, 7. pants, 8. pants, 11. pants un 11.1 pants . 5. pants. Valsts kompetence mazākumtautību izglītībā (1) Ministru kabineta, Izglītības un zinātnes ministrijas, citu nozaru ministriju kompetenci mazākumtautību izglītībā nosaka Izglītības likuma 14. Ц 16. pants, 20. pants, Vispārējās izglītības likuma 4. un 5. pants tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Valsts nodrošina mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogu sagatavošanu un viņu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, kā arī (variants: veicina) nepieciešamo mācību līdzekļu izstrādi mazākumtautību izglītības iestādēm. 6. pants. Pašvaldību kompetence mazākumtautību izglītībā (1) Pašvaldību kompetenci mazākumtautību izglītībā nosaka Izglītības likuma 17. pants un 18. pants. (2) Bez šā panta pirmajā daļā minētā pašvaldības mazākumtautību izglītībā šī likuma izpratnē: 1) atbalsta mazākumtautību izglītības iestāžu dibināšanu, esošo izglītības iestāžu reorganizāciju par mazākumtautību izglītības iestādēm un šo iestāžu attīstību; 2) dibina un, reorganizējot esošās pašvaldību finansētās izglītības iestādes, izveido jaunas mazākumtautību izglītības iestādes; 3) līdzdarbojas mazākumtautību izglītības iestāžu programmu izstrādāšanā un to īstenošanā. (3) šajā pantā norādītās kompetences īstenošanai pašvaldība var izveidot mazākumtautību izglītības iestāžu departamentu. 7. pants. Sabiedrības līdzdalība mazākumtautību izglītības attīstībā (1) Sabiedrības līdzdalība mazākumtautību izglītības attīstībā, valsts un pašvaldību atbalsts minētajai līdzdalībai un sadarbība ar biedrībām un nodibinājumiem notiek saskaņā ar Izglītības likuma 21. pantu. (2) īstenojot šā panta pirmajā daļā minēto līdzdalību un sadarbību, mazākumtautību nacionālas biedrības un mazākumtautību mācību iestāžu padomes nodrošina ar atbilstīgo mazākumtautības kultūru un etnisko piederību saistītas interešu izglītības pasākumu īstenošanu. II nodaļa Mazākumtautību izglītības iestādes 8. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu dibināšana, reģistrācija, akreditācija, darbība, reorganizācijas un likvidēšanas kārtība (1) Mazākumtautību izglītības iestādes dibina vai izveido, reorganizējot citas izglītības iestādes, reģistrē, akreditē, tās darbojas un tās reorganizē vai likvidē saskaņā ar Izglītības likuma 22. Ц 30. pantu, Vispārējās izglītības likuma 9. Ц 12. pantu, ievērojot šā panta nosacījumus. (2) Mazākumtautību izglītības iestādi dibina pēc izglītojamo vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) grupas ierosinājuma. (3) Mazākumtautību izglītības iestādi, reorganizējot citu izglītības iestādi, var izveidot pēc izglītības iestādes padomes ierosinājuma. (4) Mazākumtautību izglītības iestādi atbilstīgi izglītības pakāpei dibina vai izveido reorganizējot citu izglītības iestādi, ja tajā divu gadu laikā var atvērt vismaz sešas klases pamatskolā vai trīs klases vidusskolā, ar vismaz 25 izglītojamiem katrā klasē. (5) Pašvaldības atteikumu dibināt mazākumtautību izglītības iestādi vai izveidot mazākumtautību izglītības iestādi reorganizējot citu iestādi var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. (6) Mazākumtautību izglītības iestādi var reorganizēt vai likvidēt, ja izglītojamo skaits attiecīgajā mazākumtautību izglītības iestādē sasniedz šī. panta (7) punktā noteiktos normatīvus, vienīgi ar šās izglītības iestādes padomes piekrišanu. (7) Mazākumtautību izglītības iestādes pamatizglītības programmā minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē ir * (variants: 6), vidējās izglītības programmā minimāli pieļaujamais skaits vienā klasē ir ** (variants : 12). (8) Mazākumtautību izglītības iestādes nosaukumā iekļauj attiecīgās mazākumtautības nosaukumu (titulu), ievērojot Izglītības likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktās prasības. 9. pants. Mazākumtautību izglītības iestādes pašpārvalde (1) Mazākumtautību izglītības iestādes pašpārvaldes institūcija sabiedrības, valsts, pašvaldības, mācību iestādes un vecāku sadarbības īstenošanai mazākumtautību izglītības iestādes darbības jomā ir mazākumtautību izglītības iestādes padome. Tās darbības kārtību, sastāvu un kompetenci nosaka Vispārējās izglītības likuma 13. pants. (2) Bez šā panta pirmajā daļā norādītās kompetences mazākumtautību izglītības iestādes padome: 1) iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam un pedagoģiskajai padomei par iestādes darba organizāciju un budžeta sadalījumu; 2) izvēlas mazākumtautību izglītības iestādes programmas; 3) nosaka izglītības ieguves valodu lietojuma īpatnības mazākumtautību izglītības iestādes programmu īstenošanā, ņemot vērā konkrētās programmas saturu un nodrošinot latviešu valodas apguves iespējas vismaz piecos mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetos (variants: deviņu gadu laikā, īstenojot mazākumtautību pamatizglītības iestāžu programmas, un trīs gadu laikā, īstenojot mazākumtautību vidējas izglītības iestāžu programmas); (variants: mācību priekšmeti latviešu literatūra, Latvijas vēsture un Latvijas ģeogrāfija ir apgūstami valsts valodā); 4) ierosina pašvaldības izglītības pārvaldei priekšlikumus par mazākumtautību izglītības iestādes darbības uzlabošanu. (3) Mazākumtautību izglītības iestādes padomes sēdes notiek mācību gada laikā ne retāk kā reizi trīs mēnešos. (4) Mazākumtautību izglītības iestādes vadītājs sniedz mazākumtautību izglītības iestādes padomei atskaites par visiem izglītības procesa īstenošanas un izglītības iestādes darba organizācijas apstākļiem. III nodaļa Mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības saturs 10. pants. Mazākumtautību izglītības saturu reglamentējošie normatīvie akti Mazākumtautību izglītības saturu reglamentē Izglītības likuma IV un V nodaļa, Vispārējās izglītības likuma IV Ц IX nodaļa, ievērojot šā likuma 11. panta nosacījumus. 11. pants. Mazākumtautību izglītības iestādes programma (1) Mazākumtautību izglītības iestādes programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā mazākumtautību izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos mazākumtautību izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu paraugus. (2) Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā mazākumtautību izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu paraugu vai deleģē tā izstrādi ieinteresētām biedrībām vai personām, nodrošinot attiecīgu finansējumu. (3) Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina mazākumtautību izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu paraugu. (4) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un pie mazākumtautībām piederošu personu integrācijai Latvijas sabiedrībā nepieciešamo saturu. (5) Mācību stundu slodzi mazākumtautību izglītības iestādes programmā nosāka Vispārējās izglītības likuma 33. un 44. panti tiktāl, ciktāl šā panta sestajā daļā nav noteikts citādi. (6) Mācību stundu slodze nedēļā vienā mazākumtautību izglītības iestādes programmā 10. - 12.klasē nedrīkst pārsniegt (1.variants: 38; 2.variants: 40) mācību stundas. IV nodaļa Mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogi un izglītojamie 12. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogu tiesības un pienākumi (1) Mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogu vispārīgos pienākumus un tiesības nosaka Izglītības likuma 48. Ц 53. pants. (2) Bez šā panta pirmajā daļā norādītajām tiesībām mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogiem ir tiesības vispārējā kārtībā iegūt un papildināt valsts finansētu pedagoģisko izglītību atbilstoši mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmām (3) Mazākumtautību izglītības iestādēm apstiprināto izglītības programmu ietvaros ir tiesības ar nacionālo identitāti saistīto mācību priekšmetu pasniegšanā iesaistīt kvalificētus speciālistus no ārvalstīm bez viņu valsts valodas prasmes apliecinājuma. (vieslektora statusā) 13. pants. Mazākumtautību izglītības iestādes izglītojamā tiesības un pienākumi (1) Mazākumtautību izglītības iestādes izglītojamā tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likuma 54. Ц 57. pants, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus. (2) Ja izglītojamais bērns bārenis vai bez vecāku apgādības palicis bērns uzsācis mācības mazākumtautību izglītības iestādē, tad viņam ir tiesības turpināt izglītības ieguvi mazākumtautību izglītības iestādē. (3) Izglītojamajam ir tiesības izvēlēties noteiktā valsts pārbaudes darba par atbilstīgās izglītības pakāpi apguvi kārtošanas valodu: latviešu valodā vai pārbaudījumam atbilstošā mācību priekšmeta programmas (kursa) apguves valodā. 14. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu izglītojamo vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) tiesības un pienākumi bērnu izglītošanā (1) Mazākumtautību izglītības iestāžu izglītojamo vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) vispārīgās tiesības bērnu izglītošanā nosaka Izglītības likuma 57. un 58. pants. (2) Bez šā panta pirmajā daļā norādītajām mazākumtautību izglītības iestāžu izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ir šādas tiesības: 1) ierosināt nodibināt vai, reorganizējot esošo izglītības iestādi, izveidot mazākumtautību izglītības iestādi; 2) līdzdarboties mazākumtautību izglītības iestādes programmu izstrādē un izteikt savu viedokli par konkrētas izglītības programmas izvēli; 3) izteikt viedokli par ar mazākumtautības kultūru un etnisko piederību saistīto interešu izglītības pasākumu kvalitāti; 4) līdzdarboties ar atbilstīgo mazākumtautības kultūru un etnisko piederību saistītos interešu izglītības pasākumos. V nodaļa Mazākumtautību izglītības iestāžu finansēšana 15. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu finansēšanas avoti un finansēšanas kārtība (1) Mazākumtautību izglītības iestādes finansē saskaņā ar Izglītības likuma 59. Ц 61. pantu un Vispārējās izglītības likuma 62. un 63. pantu. (2) Mazākumtautību izglītības iestādes, kuras īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātas mazākumtautību izglītības iestāžu programmas, ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību finansu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 16. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu materiālie līdzekļi (1) Mazākumtautību izglītības iestādes iegūst īpašumā, pārvalda vai lieto nekustamo un kustamo mantu saskaņā ar Izglītības likuma 62. pantu. (2) Ja mazākumtautību izglītības iestāde tiek reorganizēta vai likvidēta, tās īpašumā, pārvaldīšanā vai lietošanā esošā nekustamā un kustamā manta pirmām kārtām izmantojama mazākumtautību izglītības iestāžu vajadzībām. (3) Ja esošā izglītības iestāde šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek reorganizēta par mazākumtautību izglītības iestādi, šai jaunizveidotajai mazākumtautību izglītības iestādei tiek nodota visa reorganizētās izglītības iestādes nekustamā un kustamā manta. 17. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu starptautiskā sadarbība Pamatojoties noslēgtajiem sadarbības līgumiem, kas noslēgti Latvijas republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, mazākumtautību izglītības iestādes ir tiesīgas saņemt finansiālu, materiālu un metodisku palīdzību no radniecīgām izglītības iestādēm ārvalstīs. VI nodaļa Mazākumtautību izglītības iestāžu pārvalde 18. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu departaments (1) Valsts pārvaldes funkcijas Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā mazākumtautību izglītības iestādēs realizē Izglītības un zinātnes ministrija, kurā šim nolūkam izveido Mazākumtautību izglītības iestāžu departamentu. (2) Mazākumtautību izglītības iestāžu departamenta vadītāju apstiprina amatā Izglītības un zinātnes ministrs, saskaņojot to ar Mazākumtautību izglītības iestāžu konsultatīvo padomi. (3) Mazākumtautību izglītības iestāžu departaments darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Izglītības un zinātnes ministrs, saskaņojot to ar Mazākumtautību izglītības iestāžu konsultatīvo padomi. 19. pants. Mazākumtautību izglītības iestāžu konsultatīvā padome (1) Lai sekmētu šā likuma izpildi, kā arī dialogu starp Izglītības un zinātnes ministriju kā valsts izpildvaras nozaru un izglītības īstenošanā iesaistīto profesionālo un sabiedrisko interešu grupām, pie Izglītības un zinātnes ministrijas izveido Mazākumtautību izglītības iestāžu konsultatīvo padomi. (2) Mazākumtautību izglītības iestāžu konsultatīvās padomes sastāvā līdzīgā skaitā ir pārstāvētas mazākumtautību izglītības iestādēs izglītības īstenošanā iesaistītās profesionālo un sabiedrisko interešu grupas: 1) mazākumtautību izglītības iestāžu vadītāji; 2) mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogi; 3) mazākumtautību izglītības iestāžu izglītojamie; 4) mazākumtautību izglītības iestāžu izglītojamo vecāki; 5) Latvijā reģistrētas mazākumtautību biedrības; 6) mazākumtautību izglītības iestāžu dibinātāji. (3) Mazākumtautību izglītības iestāžu konsultatīvās padomes nolikumu izstrādā un tās darbību finansē Izglītības un zinātnes ministrija. Nolikumu ar vienkāršu balsu vairākumu apstiprina Mazākumtautību izglītības iestāžu konsultatīvā padome. Pārejas noteikumi 1. Izglītojamo vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) grupa, kura vēlas šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidot mazākumtautību izglītības iestādi, iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai, ja mazākumtautību izglītības iestādi iecerēts dibināt kā pašvaldības iestādi, vai Izglītības un zinātnes ministrijai, ja mazākumtautību izglītības iestādi iecerēts dibināt kā valsts iestādi. 2. Izglītības iestādes padome, kura pieņēmusi lēmumu reorganizēt esošu pašvaldības izglītības iestādi par pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādi, iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai. Izglītības iestādes padome, kura pieņēmusi lēmumu reorganizēt esošu valsts izglītības iestādi par valsts mazākumtautību izglītības iestādi, iesniedz pieteikumu Izglītības un zinātnes ministrijai. 3. Pieteikumu par mazākumtautību izglītības iestādes izveidošanu vai par esošās valsts vai pašvaldību izglītības iestādes reorganizāciju par mazākumtautību izglītības iestādi attiecīgā pašvaldība vai Izglītības un zinātnes ministrija izskata un lēmumu pieņem viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Pašvaldības lēmumu ieinteresētās personas var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu ieinteresētās personas var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 4. Dokumentus, kas pievienojami pieteikumam par mazākumtautību izglītības iestādes izveidošanu vai par esošās izglītības iestādes reorganizēšanu par mazākumtautību izglītības iestādi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. 5. Normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un tos apstiprina Ministru kabinets.